Granātābolus jau sen izmanto  ārstniecības nolūkiem . To sula stimulē apetīti, regulē kuņģa darbību. Granātāboliem ir pretsāpju, pretiekaisuma un antiseptiskas īpašības. Auglim un augļa apvalka mizā ir 10-30 procenti alkaloīdi un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz cīnīties ar nevēlamajām baktērijām.
Gandrīz visas granātābola daļas ir ļoti vērtīgas. Ir tāds teiciens ka granātābolu sula –  ir kā otras asinis. Granātābolā apmēram 60 procenti ir sula kas ir bagāta ar antociānīnu. Granātābolu sulā ir līdz pat 20 procentiem dažādi cukuri, pārsvarā noderīgi cilvēka ķermenim glikoze un fruktoze.
Granātābolu sastāvā ir līdz pat 10 procentiem citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe, kas pilnīgi regulē gremošanas traktu. Granātābolā ir atrodami arī  fitocidų, tinctorial vielas tanīni (fermentācijām) slāpekļa vielas, sērs, hlors un citas skābes kā arī šķiedrvielas. Granātābolā ir ļoti daudz koncentrēta C vitamīna un dažādu minerālvielu – kalcija, magnija, kālija, nātrija, mangāna .
Pat sengrieķu ārsts Hipokrāts (460-377 m.) ir ieteicis granātābolu sulu dzert pret kuņģa sāpēm, bet augļa mizas novārījums palīdzēs pret caurēju novājinātam organismam,pret dizentēriju un iekšējo brūču ārstēšanai. Tautas medicīnā minēts ka ar novārījumu no augļu mizām ieteicams skalot mutes dobumu pret dažādiem iekaisumiem, stomatītu un čūlām,bet izžāvētu un samaltu augļa mizas pulveri ieteicams lietot uz brūcēm un īpaši pret apdegumiem.
Granātābolam ir liela antioksidantu iedarbība. Tika konstatēts, ka granātābols ir lieliska izejviela ražošanā pretvēža zālēm. Granātābolu ekstrakts ir efektīvs, ārstējot krūts, prostatas vēža un leikēmijas slimības. Glāze granātābolu sulas dienā var pilnīgi apturēt aterosklerozi un pat izārstēt to. Tātad, var droši teikt, ka granātābols – ir ne tikai garšīgs auglis, bet arī efektīvs līdzeklis, lai saglabātu savu veselību.